Es esmu mazliet trakulīgs dauzoņa, bet sirdī – labs un jauks. Īstenībā esmu līdzīgs Emīlam no Astrīdas Lindgrēnas „Emīla nedarbiem”. Emīls varētu būt mans dvīņu brālis, jo – tāpat kā Emīlam, man patīk palīdzēt cilvēkiem un visu darīt no labas sirds, bet bieži vien sanāk dabūt bārienu, bet – labā nozīmē. Mans mērķis ir kļūt paklausīgam un priekšzīmīgam Klaunam, jo kas zina – varbūt kādreiz es kļūšu par slimnīcas direktoru! Nē – par veselības ministru! Un tad, kad es būšu veselības ministrs, tad bērni vairs neraudās, nebūs sāpīgu procedūru, vecāki neskums un nebaidīsies. Tad, kad es būšu veselības ministrs, tad slimnīca būs smaidu, ziepju burbuļu, dažādu, veselīgu gardumu, mūzikas un prieka pilna! Kad es esmu slimnīcā, tad kopā ar bērniem mums izdodas pārvarēt gan bailes, gan nedrošību, gan neziņu. Es bieži runājos arī ar mammām, tētiem un vecvecākiem, jo zinu, ka arī viņiem ir vajadzīgs atbalsts. Bet, kad satieku māsiņas vai dakterus – es esmu kā alvas zaldātiņš, jo zinu, ka tieši viņi dara visgrūtāko un atbildīgāko darbu. Viens no maniem baušļiem ir: NEKAD NEATSAKIES NO ZIEPJU BURBUĻIEM!

Dr.Trikō sastopama Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā – Rīgā,  Torņakalnā, Vienības gatvē 45