Man gan nekā cita bez draugiem, kolēģiem un slimnīcas nav.

Neviens mazais noslēpums, kas izpļāpāts drauga palātā vai klusākā gaitenī, nenonāk nekur citur – tāpēc man var stāstīt visu, vai arī es pastāstīšu Tev, piemēram, to, kā iepazīties ar meiteni no blakus palātas vai kā tētim likt noticēt, ka roku salauzi nevis blēņojoties, bet glābjot pasauli!

Vienmēr līdzi ir zīmulis un skiču bloks. Mana zīmējumu grāmata ir pilna ar bērnu atstātiem mākslas darbiem.

Mācos no visiem, tāpēc arī uzvedība mainās atkarībā no pretimstāvošā. Esot kopā ar divgadnieku pārvēršos pilnīgā bērnā, lai varētu priecāties par pārplīsušu burbuli vai paskatīties uz to, kas ir zem gultas – acu augstumā. Vēlāk jau var mācīties viens no otra vai kopā izstrādāt kādu blēņu.

Protams, nekad netraucējot apkārtējos! Nu labi, gandrīz nekad. Tomēr forši ir arī parunāties ar vienaudzi, kas nezin kāpēc joprojām ir bērnu slimnīcā – par to, kāpēc medmāsiņas filmās ir mini svārkos, vai kādēļ jaunais dakterītis neienāk palātā biežāk …

Dr.Mušiņš sastopams Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā – Rīgā,  Torņakalnā, Vienības gatvē 45