Man ir vairāki klauna tēli. Kapēc? Gribas ik pa laikam kaut ko mainīt. Gribas arī pašai sev būt interesantai. Ja ir šī sajūta, tad ir arī iedvesma dot to apkārtējiem! Man ir daudz dažādu kostīmu, jo atnākot uz slimnīcu konkrēto dienas tēlu izvēlos pēc sajūtām un garastāvokļa.

Tēli top drīzāk no manis, Inas. Dīvaini laikam skan, bet iedomājos savu Dr.Kapučino katru reizi citā noskaņojumā un no tā arī tērps veidojas! Koķetīga… vai gaisīga… draiskulīga vai… domīga! Kā top mani klauna kostīmi? Vienkārši – pamostos ar sajūtu, ka vajag kaut ko jaunu! Vienkārši jūtu, ka iekšēji dzimst jauns klauniņš un raujas pasaulē… Skan dīvaini? Tas līdzīgi kā Olivier-Hugues Terreault meistarklasē, kad mūsu sajūtas dzimst iekšā kā popkorns, kas sprāgst tālāk pasaulē. Nu man tās ir putiņas… Kapučino prieka putiņas!

Pats svarīgākais ir atrast katru reizi kostīma svarīgāko detaļu. Piemēram, viens kostīms tapa pateicoties cepurei, bet cits pumpainām zeķubiksēm.

Cenšos nepārforsēt ar krāsām, jo centrā vienmēr jābūt sarkanajam degunam.

Katram Dr.Klaunam ir savs halāts ar klauna vārdu uz muguras, bet es cenšos slimnīcā to nevilkt, jo, manuprāt, pietiek jau ar to, ka jaukās dakterītes un māsiņas tajos staigā! Ļoti svarīgi, lai bērni varētu atšķirt klaunu no daktera ne tikai pēc sarkanā deguna!

Pie bērniem var iet tikai ar patiesām izjūtām, emocijām, patiesu sirdi… Savādāk tas nestrādā! Bērni jūt vairāk par pieaugušajiem. Tāpēc, ja man – Inai – ir skumji šai dienā, tad arī Dr.Kapučino skums kopā ar noskumušajiem. Un tas būs patiesi! Smiekli ārstē jā!!! Bet ne vienmēr gribas smieties. Kādreiz tu vari palīdzēt vienkārši apskaujot… Bez vārdiem… Bez smiekliem un jokiem! Un tieši tā būs tava īstā palīdzība, kas nāk no sirds!

Mani ļoti iepriecina tas, ka par klauniem priecājas ne tikai bērni, bet arī pieaugušie – gan vecāki, gan darbinieki. Tas padara arī pieaugušo cilvēku ikdienu nedaudz savādāku, jo izsit no ikdienas rutīnas! Es zinu, kā ir sajusties kā bērnam! Nav viegli pieaugušam cilvēkam to izdarīt, proti, novilkt masku, atmest visus kompleksus, atslēgt smadzenes (protams labā nozīmē) un sajusties kā bērnam!

Hei!! Pamēģiniet!!! Tapēc, mīļie vecāki, ļausim saviem bērniem priecāties, ākstīties, blēņoties! Un mācīsimies no bērniem būt patiesi.

Dzīvē esmu ļoti mierīga, kautrīga un mazrunīga, bet nu jau jūtu, ka Kapučino sāk ieņemt līdera pozīcijas. Man ļoti palīdz klaunāde un nu jau pat neatceros, cik gadus ar to nodarbojos – 8? 9?  Varu pat teikt, ka biju viena no pirmajiem klauniņiem Latvijā, kas sāka savu darbību vēl pirms Dr.Klauniem. Braukāju pa bērnu namiem,krīzes centriem, sanatorijām, baznīcām. Tad pēkšņi trāpījās sludinājums Facebook par Dr.Klauniem. Aizsūtiju pieteikumu un – heisā! Dr.Kapučino dzimšanas diena!  

Paldies jums mīļie bērni un vecāki, ka ļaujat mums sajusties mīlētiem un vajadzīgiem! Tas dod prieku, spēku un enerģiju turpināt!

Raksta autors – Ina Grīnberga